Etiķete ir vispārpieņemtas
uzvedības un pieklājības normas cilvēku starpā.
Vēl pirms dažiem
gadiem vārds etiķete varēja izraisīt īpašu pietāti un saistījās ar kaut ko pārāk
smalku, reti sastopamu, pieejamu tikai izredzētajiem.
Šodien etiķetes
un starptautisko pieklājības normu ievērošana ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tā
ir nepieciešamība, kas palīdz sekmēt sadarbību, veiksmīgāk kārtot darba jautājumus
un uzlabot attiecības ar partneriem. Uzvedības normu un etiķetes ievērošana
nodrošina veiksmīgu saskarsmi, tomēr etiķete nav universāla ’’atslēga’’ visu
problēmu atrisināšanai.
Uzvedības normas
ir it kā pašas par sevi saprotamas un visiem labi zināmas, tāpēc šķiet, ka
nevajadzētu par tām īpaši runāt. Paradoksāli, bet tieši to, kas ir visvienkāršākais
un zināms jau kopš bērnības, vajag pastāvīgi izskaidrot un zināmā veidā
popularizēt. Labas uzvedības normas tikai tad saglabā savu spēku un iedarbību
uz cilvēku, ja tās funkcionē sabiedrībā, ja cilvēki nodod tās viens otram no
paaudzes paaudzē un aktīvi pielieto praksē. Kā jau viss, kas sabiedrībā netiek
pieprasīts, arī labas uzvedības normas palēnām aizmirstas, deformējas un pārvēršas
par mūsdienīgam cilvēkam maznozīmīgu vēsturisku retumu. Par laimi, gara
kritieni un morāles aizēnojumi drīzāk ir pagaidu parādības nekā pasaules un
dabas normāls stāvoklis, līdz ar to cilvēki arvien no jauna pārliecinās par
vispārcilvēcisko kritēriju vērtību.
Taču ir cilvēki,
kas uzskata, ka ievērot standartus un normas nozīmē pazemot sevi. Uzvedības
normu ignorētājiem šķiet, ka pievērst uzmanību tam, kā cilvēks ir ģērbies, kā
viņš sēž, kā ēd, kā sasveicinās, sagaida un pavada viesus, ir laika tērēšana sīkumiem.
Tam nevar piekrist, jo šie sīkumi veido mūsu dzīvi. Un pati dzīve uz katra soļa
pierāda, ka labāk ir rēķināties ar sabiedrībā pieņemtajām normām nekā ignorēt tās.
Ne velti civilizētajā pasaulē pieņemtās uzvedības normas ir kā savstarpējs ‘kompromiss’.
Tā ir savdabīga neitrāla teritorija, kuras robežās cilvēki ar pilnīgi atšķirīgiem
uzskatiem, domām un dzīves uztveri cenšas rast savā starpā zināmu saprašanos.
Etiķetes normas ir kā aizsargs, kas mazina
triecienus un berzēšanos, kas neizbēgami rodas, cilvēkiem savstarpēji kontaktējoties.
Nepastāv visiem laikiem un visām tautām kopīgas
rakstītas vai mutvārdu pieklājības normas, bez tam cilvēku savstarpējo attiecību
pamatā esošie principi ir mainīgi.
0 Komentāri: