KAS IR ETIĶETE?

Etiķete ir vispārpieņemtas uzvedības un pieklājības normas cilvēku starpā.

Vēl pirms dažiem gadiem vārds etiķete varēja izraisīt īpašu pietāti un saistījās ar kaut ko pārāk smalku, reti sastopamu, pieejamu tikai izredzētajiem.

Šodien etiķetes un starptautisko pieklājības normu ievērošana ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tā ir nepieciešamība, kas palīdz sekmēt sadarbību, veiksmīgāk kārtot darba jautājumus un uzlabot attiecības ar partneriem. Uzvedības normu un etiķetes ievērošana nodrošina veiksmīgu saskarsmi, tomēr etiķete nav universāla ’’atslēga’’ visu problēmu atrisināšanai.

Uzvedības normas ir it kā pašas par sevi saprotamas un visiem labi zināmas, tāpēc šķiet, ka nevajadzētu par tām īpaši runāt. Paradoksāli, bet tieši to, kas ir visvienkāršākais un zināms jau kopš bērnības, vajag pastāvīgi izskaidrot un zināmā veidā popularizēt. Labas uzvedības normas tikai tad saglabā savu spēku un iedarbību uz cilvēku, ja tās funkcionē sabiedrībā, ja cilvēki nodod tās viens otram no paaudzes paaudzē un aktīvi pielieto praksē. Kā jau viss, kas sabiedrībā netiek pieprasīts, arī labas uzvedības normas palēnām aizmirstas, deformējas un pārvēršas par mūsdienīgam cilvēkam maznozīmīgu vēsturisku retumu. Par laimi, gara kritieni un morāles aizēnojumi drīzāk ir pagaidu parādības nekā pasaules un dabas normāls stāvoklis, līdz ar to cilvēki arvien no jauna pārliecinās par vispārcilvēcisko kritēriju vērtību.

Taču ir cilvēki, kas uzskata, ka ievērot standartus un normas nozīmē pazemot sevi. Uzvedības normu ignorētājiem šķiet, ka pievērst uzmanību tam, kā cilvēks ir ģērbies, kā viņš sēž, kā ēd, kā sasveicinās, sagaida un pavada viesus, ir laika tērēšana sīkumiem. Tam nevar piekrist, jo šie sīkumi veido mūsu dzīvi. Un pati dzīve uz katra soļa pierāda, ka labāk ir rēķināties ar sabiedrībā pieņemtajām normām nekā ignorēt tās. Ne velti civilizētajā pasaulē pieņemtās uzvedības normas ir kā savstarpējs ‘kompromiss’. Tā ir savdabīga neitrāla teritorija, kuras robežās cilvēki ar pilnīgi atšķirīgiem uzskatiem, domām un dzīves uztveri cenšas rast savā starpā zināmu saprašanos.

Etiķetes normas ir kā aizsargs, kas mazina triecienus un berzēšanos, kas neizbēgami rodas, cilvēkiem savstarpēji kontaktējoties.

Nepastāv visiem laikiem un visām tautām kopīgas rakstītas vai mutvārdu pieklājības normas, bez tam cilvēku savstarpējo attiecību pamatā esošie principi ir mainīgi.